Colloquiōrum Puerīlium Fōrmulae — Garrulus et Horātius

Ex Satyrā IX Horātiī

Persōnae:
Garrulus, Horātius
LIBET HĪC SUBIICERE, PROPTER ARGUMENTĪ AFFĪNITĀTEM, FAMILIĀRE GARRULĪ & HORĀTIĪ COLLOQUIUM EX SATYRĀ IX.
Garrulus
Quid agis dulcissime rērum?
Horātius
Suāviter ut nunc est, & cupiō omnia quae vīs, nunquid vīs?
Garrulus
Nōris nōs, doctī sumus.
Horātius
Plūris hoc mihi eris.
Garrulus
Misere cupis abīre iamdūdum, videō sed nihil agis, ūsque tenēbo: persequar hinc, quō nunc iter est tibi.
Horātius
Nihil opus est tē circumagī, quendam volo vīsere nōn tibi nōtum: trāns Tyberim longē cubat is, prope Caesaris hortōs.
Garrulus
Nihil habeō quod agam, & nōn sum piger, ūsque sequar tē. Sī bene mē nōvī, nōn Viscum plūris amīcum, nōn Varium faciēs: nam quis mē scrībere plūrēs, aut citius, possit versūs quis membra movēre mollius? invideat quod & Hermogenēs ego canto.
Horātius
Est tibi māter, cognātī, quīs tē salvō est opus?
Garrulus
Haud mihi quisquam, omnēs composuī.
Horātius
Foelicēs, nunc ego restō: cōnfice, namque īnstat fatum mihi trīste, Sabella quod puerō cecinit dīvīnā mōta anus urnā. Hunc neque dīra venēna: neque hostibus auferet ēnsis, nec laterum dolor, aut tussis, nec tarda podagra, garrulus hunc quandō cōnsūmet cunque, loquācēs, sī sapiat vītet simul atque adolēverit aetās.
Garrulus
Nunc respondēre vadātō debeō: quod nī faciam, perdenda līs est, sī mē amās paulum huc adeō.
Horātius
Intereām, sī aut valeō stāre, aut nōvī cīvīlia iūra: & properō quō scīs.
Garrulus
Dubius sum quid faciam, tēne relinquam, an rem.
Horātius
Mē sodēs.
Garrulus
Nōn faciam. Maecēnas quōmodo tēcum? homo est paucōrum hominum & mentis bene sānae, nēmō dexterius fortūnā est ūsus, habērēs magnum adiūtōrem, posset quī ferre secundās, hunc hominem sī vellēs trādere, dispeream nī summōssēs omnēs.
Horātius
Nōn istō vīvimus illīc quō tū rēre modō. Domus hāc nec pūrior ūlla est, nec magis hīs aliēna malīs, nihil mihi officit unquam, dītior hīc, aut est quia doctior. Est locus ūnicuique suus.
Garrulus
Magnum narrās, & vix crēdibile.
Horātius
Atquī sīc habet.
Garrulus
Accendis, quāre cupiam magis illī proximus esse, velīs tantummodo, quae tua virtūs, expugnābis: & est quī vincī possit.
Horātius
Eōque difficilēs aditūs prīmōs habet.
Garrulus
Haud mihi dēerō, mūneribus servōs corrumpam, nōn hodiē sī exclūsus fuerō, dēsistam, tempora quaeram, occurram in triviīs, dēdūcam, nihil sine magnō vīta labōre dedit mortālibus.